Skip to content

Kā mēs sev melojam par to, ko mēs patiesībā vēlamies?

Mēs cilvēki esam ļoti jocīgas būtnes, jo mēs mākam melot, kas nozīmē tikai to, ka mēs mākam noklusēt patiesību un aizvietot to ar nepatiesību. Bet melot citiem māk arī šimpanzes un citi attīstītie pērtiķi, toties, kur mēs esam īpaši ir tas, ka mēs mākam melot arī paši sev, jo pat tad, ja mēs mācētu saprast, kas notiek pērtiķu galvās, visticamāk, ka viņi nav tik attīstīti, ka mācētu apsvērt tādus jēdzienus, kā sev melošana.

Bet kā tad vispār mēs varam sev melot un vai tas ir tikai mīts, vai patiešām mēs tā darām?

Sev melošana ir viena no tām lietām, par kuru mēs varētu diskutēt ļoti ilgi un katram no jums noteikti būtu savs viedoklis, bet mans viedoklis ir tāds, ka katru reizi, kā mēs ļaujam kādam citam ietekmēt mūsu domas, tad mēs vienkārši atļaujam viņam ietekmēt mūsu lēmumus un tādā veidā mēs beidzam domāt paši par sevi un sākam klausīt kādam citam, kas būtībā nozīmē sev melošana. Protams, ir arī ietekmēšana, kas tev parāda kaut ko tādu, ko tu nemaz nezināji, ka tāds eksistē, bet lielākoties jau mēs sev melojam par ādām lietām, kā dažādu patēriņā preču iegādi, ko patiesībā mums nemaz nevajag, bet ko mēs tik un tā gribam iegādāties. Vai arī par dažādiem citiem notikumiem, kurus mums uzspiež mēdiji vai arī apkārtējo cilvēku spiediens. Piemēram, visticamāk, ka lielākā daļa no lasītājiem jaunībā kādu reizi pamēģināja cigaretes, un daži palika atkarīgi un vēl jo projām tās lieto, bet dažiem tas likās ļoti pretīgi un nesaprata, kā kaut ko tādu var visu laiku darīt. Parasti šī lietošana notika tieši pūļa iespaidā, jo vienmēr jauniešu vidū ir kādi tā teikt “krutie”, kas tad arī iespaido lielāko daļu pārējo cilvēku un ja šie cilvēki lieto alkoholu un cigaretes tad arī visi pārējie bērni mēģinās to darīt, lai arī būtu uzskatāmi par krutajiem, un ādā veidā tad arī ļaus sevi iespaidot citiem nevis domās paši par sevi. Un šādas tendences turpinās arī mums nākotnē, jo arī tad, kad mēs esam darba vidē, starp draugiem vai paziņām mēs arī parasti ļaujam sevi iespaidot ar citu cilvēku viedokļiem pat tad, ja mēs domājam savādāk.

Melot sev nozīmē darīt kaut ko citu, ko tu nemaz nevēlies vai arī zini, ka vajag darīt savādāk, bet neko neteikt un nemēģināt izlabot. Piemēram, ja tu darbā redzi, ka tavs boss tev liek darīt kaut ko pilnīgi nevajadzīgu vai nelietderīgu tad, manuprāt, tev būtu pienākums to viņam pateikt un mēģināt sarunāt, lai nākotnē šādas lietas netiktu darītas. Bet, ja tu vienkārši to visu noklusē, tad es to uzskatu par melošanu pašam sev. Un vēl ļaunāk ir tad, ja tu, piemēram apsoli sev, kā no rītdienas sāksi vingrot, strādāt vairāk vai darīt jebko citu, bet pienāk nākamā diena un visa tava apņemšanās ir pa galam un tev atkal ir jāatliek tā uz nākamo dienu. Padomājiet cik sliktu mēs jūtamies, ja mēs kādam citam kaut ko apsolām, bet pēc tam no neizpilda. Tieši tikpat slikti mums vajadzētu justies arī par šādu melošanu sev, bet kaut kā tā parasti nenotiek un mēs sevi daudz vieglāk pieviļam nekā citus.

Vai tā nav taisnība?

Kā tevi mēģina ievilkt kredītu slazdā?

Ja mēs atceramies pagātni un padomājam, kāda dzīve bija pirms 5 gadiem, pirms 10 gadiem vai pirms 15 gadiem tad mēs noteikti ka varam saskatīt daudz un dažādu atšķirību sākot no tehnoloģijām ko mēs izmantojam līdz pat veidam kā mēs dzīvojam. Bet nereti cilvēki aizmirst vienu lietu un tā ir fakts, ka mēs ar karu gadi aizvien vairāk un vairāk ņemam kredītus. Kredīti tiek ņemti gan uzņēmumiem gan tos ņem arī privātpersonas un zemie procenti, ko piedāvā kreditori ir pārāk vilinoši, lai tos varētu atraidīt. Bet kā tad šie naudas aizdevumi kļuva tik populāri un kāpēc mēs tagad aizņemamies daudz vairāk nekā senāk?

Viss jau sākās ar to, ka Latvija iegāja kapitālisma ekonomikā, kur liela daļa no nozarēm, kurās pirms tam darbojās valsts tika privatizētas un tādā veidā padarītas daudz efektīvākas jo ļāva uzņēmējiem pēkšņi tiekties pēc peļņas un mēģināt vienam ar otru konkurēt. Tad lūk arī banku nozare bija viena no šādām un Latvijā sāka parādīties aizvien jaunas un jaunas bankas, kuras saviem ieguldītājiem piedāvāja lielas procentu likmes, bet kredītos izsniedz kredītus ar daudz mazākām procentu likmēm. Šādi tad arī pamazām Latvijā ienāca plašāka mēroga kreditēšana un cilvēki aizvien vairāk un vairāk sāka uzticēties aizdevējiem un naudu labprātāk aizņēmās nekā mēģināja sakrāt lai pēc tam varētu iegādāties tās lietas ko viņi vēlas. Aizdevēju lielā peļņa no šādu kredītu izsniegšanas lika viņiem aizvien vairāk un vairāk mēģināt šos aizdevumus reklamēt un tādā veidā piesaistot aizvien vairāk cilvēku, kas naudu aizņemsies. Un kad tika sasniegta kritiskā masa, tad tālāk kredītu ņemšanas izplatība jau notika pašu cilvēku vadīta.

Uz šo pašu cilvēku izplatību mēs varam skatīties tā. Padomājiet, ja tagad piemērs būtu ar 5 cilvēkiem, kur sākumā neviens neņem kredītus, tad ar lielajām reklāmām viens no šiem cilvēkiem tiek piesaistīts un pirmais paņem kredītu un, piemēram, nopērk sev jaunu automašīnu. Tad lūk visi 4 pārējie viņu neatbalsta un saka ka kredīts ir neizdevīgs pakalpojums, bet viņi arī redz ka viņa jaunā automašīna ir ļoti ātra un ar daudz un dažādām jaunām tehnoloģijām. Tālāk pēc kāda laika vēl viens no šiem 5 cilvēkiem nevar nociesties kamēr sakrās naudu tādai pašai automašīnai un viņš arī nenoturas un paņem kredītu un iegādājas jaunu auto. Tad lūk nu jau 2 cilvēkiem ir šīs automašīnas un lai gan pārējie 3 vēl jo projām uzskata ka kredīti nav izdevīgi, tomēr viņus jau sākt mākt šaubas, bet vēl pagaidām viņi ir vairākumā. Bet tad vēl pēc kāda laika arī trešais cilvēks nespēj noturēties un pievienojas pirmajiem 2 un arī paņem kredītu un sāk braukt ar jaunu automašīnu. Tad lūk šeit ir tā kritiskā masa. Jo nu šajā 5 cilvēku grupā vairāk kā pusei ir ņemti kredīti un tāpēc uz tiem, kuri neņem aizdevumus tiek izdarīts sociāls pūļa spiediens un agri vai vēlu visticamāk, ka viņi arī šos kredītus paņems. Tāpēc kreditoriem ir sākumā jādabū pirmais, kas paņem kredītu un tālāk jau nākamos klientus būs dabūt daudz vieglāk un tad vēl nākamos vēl vieglāk. Līdz beigās visticamāk ka lielākā daļa cilvēku paši dosies uz banku aizņemties.

Tā tad arī notiek pūļa iespaidošana un mans viedoklis ir ka šādi tad arī Latvijas tauta pārveidojās no kredītu neņēmējiem līdz ņēmējiem.

Mārketinga triki veikalos

Nav noslēpums, ka veikali savā mārketingā pielieto daudz un dažādus gan tehniskus, gan psiholoģiskus trikus, kurus par nelaimi patērētājs pirmajā momentā nemaz nepamana. Visi šie mārketinga triki ir balstīti un izstrādāti uz ilggadēju pētījumu bāzes, tomēr, skatoties no ētikas viedokļa, to lietošana nereti ir apstrīdama. Konkurence mūsdienās pieaug it visur – arī veikalu biznesā, tāpēc katrs uzņēmums cenšas piesaistīt pircējus ne vien ar izdevīgām cenā un servisu, bet arī ar dažādu psiholoģisko un tehnisko triku pielietošanu, lai palielinātu pārdoto preču daudzumu un līdz ar to arī ienākumus. Turpinājumā aplūkosim populārākos mārketinga trikus, kas tiek pielietoti veikalos.

1. Ieejas tuvumā vienmēr tiek izvietoti augļi un dārzeņi, radot tirgus iespaidu, bet tirgū, kā zināms, viss vienmēr ir izdevīgs, svaigs, ekoloģisks, vietējs u.tml.

2. Iepirkumu ratiņi parasti ir lieli, lai pircējam nerastos iespaids, ka tas nopircis lielu daudzumu preču. Kā pierādīts, veikalos, kuros tiek piedāvāti tikai iepirkumu grozi, cilvēki iepērkas mazāk.

3. Pircēju plūsma visbiežāk notiek pulksteņa rādītāja virzienā, tāpēc attiecīgi tiek izkārtotas arī tiem nepieciešamās preces, piemēram, maize, siers un tualetes papīrs parasti atrodas veikala labajā pusē.

4. Celiņi starp produktu plauktiem ir šauri, lai pircējs varētu pārredzēt produktus abās celiņa pusēm un uzkavētos veikalā mazliet ilgāk.

5. Viens no būtiskākajiem veiksmīgas tirdzniecības pamatnosacījumiem ir pareizs apgaismojums, tāpēc nereti tam uzņēmums atvēl lielāko daļu līdzekļu. Piemēram, īpašas sarkanās gaismas lampas tiek pielietotas gaļas vitrīnās, lai gaļa izskatītos svaiga.

6. Jo vairāk prece atrodas pircēju acu līmenī, jo vairāk firmas par to maksā veikaliem. Pircēji parasti ievēro preces, kas ir viņu acu līmenī, tomēr visbiežāk tas nav izdevīgākās preces.

7. Produktu grupas, kas bieži tiek pirktas, piemēram, maize, piens un olas tiek izvietotas dažādos veikala stūros, lai pircējs izstaigātu visu veikalu un, ļoti iespējams, pa ceļam nopirktu vēl kaut ko. Vai esat ievērojuši, ka arī kafija un cukurs neatrodas vienā plauktā?

8. Labākā un lētākā reklāma ir smarža, tāpēc pircēji tiek pievilināti ar, piemēram, siltu kūciņu vai kūpināta šķiņķa smaržu. Nereti pircēji nemaz neiegādājas šīs kūciņas vai šķiņķi, bet vienkārši tiek ievilināti veikalā kaut ko nopirkt. Nereti šī smarža tiek radīta arī mākslīgi.

9. Pie kases tiek izlikti dažnedažādi sīkumi, lai, gaidot rindā, jūs iedomātos kaut ko no tā visa nopirkt. It īpaši šis triks tiek pielietots attiecībā uz bērniem, pie kases liekot saldumus.

10. Ideālā gaisa temperatūra veikalos ir +19 grādi, lai pircējiem nebūtu ne karsti, ne auksti un tie varētu netraucēti, komfortabli un nesteidzīgi iepirkties.

Kā mūsdienās ietaupīt naudu?

Ja jūs kādreiz jau esat mēģinājuši atlikt kādus naudas līdzekļus, bet vienmēr savus iekrājumus esat iztērējis, tad jūs to, visticamāk, esat nepareizi darījuši. Skaidrs, ka krāt naudu ir aizraujoši, taču, no otras puses, arī sarežģīti. Kopīgi mēģināsim saprast, kā pareizi būtu jākrāj nauda, lai varētu beidzot sasniegt savus jau sen nospraustos mērķus.
Redziet savu mērķi!

Sākot pareizi krāt naudu, visupirms ir jānostāda sev mērķis – nosakiet savas vēlmes un mērķus! Obligāti uzrakstiet tos uz lapiņas vai arī dienasgrāmatas / plānotāja pirmajā lapā. Šie mērķi var būt, piemēram, mājokļa remonts, jaunu auto riepu iegāde vai ceļojums uz Grieķiju. Pats būtiskākais ir izvirzīt mērķi, nofiksēt to un sekot tam vēlamajā virzienā. Kad būsit iekrājuši naudu kādam konkrētam mērķim un varēsit to atļauties, tas būs pats labākais apbalvojums un mācība – jūs noticēsit saviem spēkiem un arī turpmāk varēsit krāt naudu un pirkt sev to, ko vēlaties.

Laika robežu noteikšana

Viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, veidojot uzkrājumus, ir adekvātu laika robežu noteikšana. Laikam nevajadzētu ne pārāk īsam, ne pārāk garam, lai paspētu sakrāt nepieciešamo summu vai lai neatslābtu to krāt, zaudējot motivāciju un gandarījumu.

Negribiet visu un uzreiz!

Ja nevarat izdomāt konkrēti, ko jūs vēlaties, pareizi nosakiet prioritātes – kas jums ir svarīgākais? Automašīnas riepas vai ceļojums uz Grieķiju? Svešvalodas kursi vai jauns viedtālrunis? Nosakot primāro mērķi un sasniedzot to, pārējie mērķi vairs nešķitīs tik būtiski, turklāt, kā pierāda pētījumi, pēc laika tie vispār var pazust no jūsu vēlmju loka. Pareizi sakārtotas prioritātes iemācīs jums veikt pareizās izvēles un nošķirt patiešām būtiskus mērķus no nesvarīgām iegribām. Krājot naudu, jūs iemācāt sevi pakļauties noteiktai disciplīnai, kas ir viena no veiksmīgas personības īpašībām.

Veiciet grāmatvedību arī mājās!

Pareiza naudas krāšana nav iedomājama bez grāmatvedības veikšanas arī mājās. Pierakstiet visus savus ienākumus un izdevumus, tādējādi sniedzot sev iespēju sekot līdzi saviem tēriņiem un ietekmēt tos vēlamajā virzienā. Varbūt jums nevajadzētu tik bieži ēst ārpus mājas? Varbūt jums vajadzētu atteikties no kāda sava kaitīgā ieraduma? Protams, nevajadzētu arī pārāk aizrauties, liedzot sev it visus labumus, jo dzīvošana bez ikdienas prieka, ik vienu centu ieliekot krājkasē, nav pareizas naudas krāšanas princips.

10% princips

10% princips ir viens no populārākajiem naudas krāšanas principiem, jo patiešām strādā. Saņemot algu, 10% no tās atlieciet savam mērķim, bet ar pārējo summu dariet to, kas jādara un ko jūs vēlaties. Šādā veidā iekrājumi veidojas ievērojamā ātrumā un daudzumā. Nekādā gadījumā neiztērējiet visus savus iekrājumus – atstājiet kādu daļu arī neparedzētām situācijām, tādējādi pasargājot sevi no nepieciešamības aizņemties kredītu.

Izvairieties no naudas rijējiem!

Iemācieties akcijas, atlaides un citus komerciālos piedāvājumus atšķirt no tā saucamajiem rijējiem. Kā rāda pieredze, viens no lielākajiem rijējiem ir kredītkartes, kurās nauda tērējas nemanot, bet procenti sakrājas ievērojami. Esiet ļoti uzmanīgi un sekojiet līdzi procesiem savās kredītkartes, bet vēl labāk – vispār neizmantojiet kredītkartes. Tāpat esiet uzmanīgi arī, pērkot “akcijas preces”, kas nereti nemaz nav izdevīgs pirkums. “Pērciet divus jogurtus, bet trešo saņemiet par brīvu!” – neskatoties uz to, ka cilvēkiem visbiežāk ir nepieciešams tikai viens jogurts, tie izmanto šāda veida piedāvājumus, jo, redz, tā taču ir akcija!

Par eiro

Eiro

Eiro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visā eiro zonā, kurā pašlaik ir 19 Eiropas Savienības valstis.

Nosaukums

Eiro valūtas nosaukums “eiro” jeb “euro”, kā to dažkārt mēdz lietot, ieviests 1995. gadā, pielietojot vārda “Eiropa” pirmās divas zilbes.

Simbols

Eiro simbols “€” ir grieķu alfabēta burts “epsilons”, kas 1995. gadā tika izvēlēts, lai atsauktos uz Eiropas civilizācijas šūpuli, kas ir Senā Grieķija. Simbola paralēlās līnijas tiek skaidrotas kā stabilitātes simbols.

Dizains

Tā kā iegūt līdzsvaru starp valūtas praktiskajiem izmēriem, vizuālo izskatu un obligātajiem aizsardzības elementiem ir sarežģīts uzdevums, tad eiro pašreizējais dizains tika izstrādāts gadiem ilgi. Sarežģītais uzdevums tika veiksmīgi izpildīts, un tika izstrādāts 7 banknošu un 8 monētu veidols, kas klajā tika laists 2002. gadā. Banknošu izskats visās eiro zonas valstīs ir identisks, bet monētām viena puse ir identiska, bet otra puse katrā valstī ir atšķirīga, jo ir izstrādāta pēc katras valsts individuālajām vēlmēm.

Banknotes

Eiro ir 7 dažādu nominālu eiro banknotes – 5,10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro banknošu nomināli. Banknošu krāsas un izmēri pēc nomināla vērtības atšķiras, ievērojot principu, kurā jo lielāka banknotes vērtība, jo lielāks ir tās izmērs. Banknošu dizainam izmantotas dažādu Eiropas vēsturisko periodu arhitektūras stilu elementi un iezīmes. Jāpiemin, ka uz banknotēm nav attēlotas īstas celtnes vai to fragmenti, bet gan to stilizētas ilustrācijas. Aversā ir attēloti, piemēram, logi un durvis, simbolizējot brīvību un atvērtību, bet reversā ir attēloti tilti, simbolizējot cilvēku sadarbību kā Eiropā, tā arī visā pasaulē.
Citi banknošu elementi ir Eiropas karte dažādās variācijās, Eiropas karogs, eiro nosaukums latīņu un grieķu valodā, kā arī kirilicā, Eiropas Centrālās bankas nosaukuma saīsinājums 5 vai 9 lingvistiskajos variantos, autortiesību aizsardzību simbols, Eiropas Centrālās bankas 1., 2. un 3. prezidenta paraksts, pasūtītāja valsts burts vai kods, horizontāls un vertikāls Eiropas izlaiduma banknošu sērijas numurs, kā arī aizsardzības zīmes.

Monētas

Eiro ir 8 dažādu nominālu monētas – 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu, kā arī 1 un 2 eiro monētas. Arī monētu lielums, biezums un krāsa ir atkarīga no to vērtības, kur jo lielāka to vērtība, jo lielāks to izmērs un biezums.

Monētas aversā, kas visās eiro zonas valstīs ir vienāds, ir attēlota Eiropas Savienības karte un Eiropas Savienību simbolizējošās zvaigznes.

Ietaupiet naudu radoši

  • Lai plānotu savu budžetu, izmantojiet, piemēram, tādas aplikācijas kā BUDGET, Mint vai Learnvest;
  • Izveidojiet aploksnes ar tādiem nosaukumiem kā, piemēram, “Rēķiniem”, “Pārtikai”, “Izklaidēm”, “Neparedzētiem gadījumiem” un katrā no tām katru mēnesi ielieciet konkrētu naudas summu;
  • Iepērcieties internetā un kolektīvās iepirkšanās portālos, kuros iespējams iegādāties preču un pakalpojumu kuponus par ievērojami zemākām cenām;
  • Friziera pakalpojumus izmantojiet pie praktikantiem vai paziņām, kas savus pakalpojumus sniedz par zemākām cenām nekā parasti vai pat bez maksas;
  • Radiet kosmētiskos līdzekļus pašu spēkiem, iegūstot ne vien lētākus, bet arī veselīgākus un ekoloģiskākus produktus;
  • Dušā ejiet vēsā ūdenī, jo tas būs ne vien ekonomiskāk, bet arī norūdīs – slimosit retāk, netērējot naudu medikamentiem, kā arī iegūsit tvirtāku ķermeni, aizvietojot izslavētās kontrastdušas un citas ķermeņa kopšanas procedūras;
  • Kad vien iespējams, izmantojiet iepazīšanās piedāvājumus, kas vienmēr ir lētāki vai arī bez maksas;
  • Ar sportu nodarbojieties nevis fitnesa zālēs, bet gan mājās pie video ierakstiem;
  • Saimnieciskos tīrīšanas līdzekļus un mājas aromatizētājus radiet paši, radot lētākus, nekaitīgākus un ekoloģiskākus produktus;
  • Aukstā laikā nekuriniet māju un negrieziet augstāku temperatūru, bet sasildieties, piemēram, tīrot māju, dejojot, sportojot vai pat mīlējoties;
  • Atsakieties no televīzijas un izvēlieties visu vēlamo skatīties interneta tiešsaistē bez maksas. Tas pats attiecas arī uz drukāto mediju lasīšanu;
  • Ēdināšanas iestādēs un bāros izmantojiet laimīgo stundu vai dienas piedāvājumus, kas vienmēr ir izdevīgāki;
  • Dāvanas un apsveikumu kartītes veidojiet pašu spēkiem;
  • Rīkojiet “groziņu” vakarus, kuros katram viesim jāierodas ciemos ar savu cienastu;
  • Neejiet uz kinoteātri, bet skatieties kinofilmas mājās – interneta tiešsaistē;
  • Lai nenopirktu nevajadzīgas lietas, izveidojiet vēlamo lietu sarakstu un nogaidiet 30 dienas – pēc tām redzēsit, ka šis saraksts būs sarucis, un būs izkristalizējušās tikai tās pašas nepieciešamākās lietas;
  • Dārzeņus un augļus, ja vien iespējams, audzējiet paši;
  • Uz veikalu iepirkties dodieties paēduši, izvairoties no nevajadzīgiem kārdinājumiem;
  • Pirms dodaties uz veikalu, izveidojiet iepirkumu sarakstu un stingri pieturieties pie tā;
    Izlietotās pudeles un bundžas nododiet otrreizējajai pārstrādei, saņemot par tām nelielu samaksu;
  • Viena un divu centu monētas krājiet krājkasē;
  • Našķus un uzkodas gatavojiet paši – tā būs ne vien lētāk, bet arī veselīgāk;
  • Vismaz vienu dienu nedēļā nelietojiet uzturā gaļu;
  • Sausos produktus sākotnēji sasaldējiet, tādējādi pagarinot to uzglabāšanas termiņu;
  • Lai ietaupītu vietu rokas bagāžā, lasiet nevis reālās grāmatas, bet gan e-grāmatas interneta tiešsaistē.

PayPal – veic drošākus maksājumus internetā

Dažādu preču iegāde vai pakalpojumu apmaksa internetā ir ne tikai ērtāka, bet bieži vien arī daudz ātrāka, jo tev nav jādodas uz banku un jāveic maksājums, vai jādodas uz veikalu, kur jānorēķinās skaidrā naudā vai ar savu maksājumu karti. Bet, tā kā daudzi cilvēki ne labprāt ievada dažādās mājaslapās savus maksājumu kartes datus, ar bailēm, ka ar tiem tiks veiktas dažāda veida manipulācijas, tad ir izveidos veids, kā tu vari veikt dažāda veida maksājumus internetā droši.

Servisu, kurš nodrošina, ka tavi turpmākie interneta maksājumi būs droši un kontrolēti, sauc PayPal, kurš ļauj ikvienam iegādāties preces internetā, bez nepieciešamības dalīties ar savu finansiālo informāciju, kā tas ir gadījumā, ja tu uzreiz norādi savas maksājumu kartes informāciju. PayPal sadarbojas ar tūkstošiem dažādu pakalpojumu sniedzēju un interneta veikalu, lai maksājumus par pirkumiem tajos ikviens varētu veikt pēc iespējas drošāk.
Kā tad strādā šis pakalpojums?

PayPal darbojas tā, ka tu pievieno savu maksājumu karti savam PayPal kontam, kas automātiski tev dod iespēju norēķināties ikvienā mājaslapā internetā, kura atbalsta PayPal pakalpojumus. Un tiklīdz tu savieno savu maksājumu karti un līdz ar to arī bankas kontu ar PatPal servisu, tā tas nodrošina, ka tava personīgā un finansiālā informācija netiek izpausta nevienai trešajai personai.

Papildus tam, ka PayPal nodrošina pircēja datu drošību, šis pakalpojumu sniedzējs palīdzēs tev arī tad, ja tava pasūtītā prece vai nu netiek tev piegādāta, vai neatbilst tam, ko tu pasūtīji, jo caur PayPal sistēmu ir iespējams saņemt pilnu preces atmaksu, kā arī izdevumus, kuri radās sūtot preci atpakaļ tās pārdevējam. Kā arī nodrošina iespēju konsultēties ar saviem speciālistiem par dažādiem ar pirkumiem un maksājumiem internetā saistītiem jautājumiem, tā ļaujot ikvienam izmantot iespēju iepirkties internetā.

Bet, ja tu veic biznesu internetā un vēlies drošu veidu, kā saņemt samaksu par saviem pakalpojumiem vai pārdotajām precēm, arī tad PayPal nodrošina veidu, kā tev saņemt šo samaksu droši arī gadījumos, ja tavs klients neatrodas tajā pašā valstī, kurā tu, un tam nav citādāk iespējams tev pārskaitīt tev pienākušos samaksu.

Tāpēc nākamreiz, kad tu apmeklēs savu mīļāko interneta veikalu un vēlies iegādāties kaut ko tajā, pārbaudi, vai tas nepiedāvā iespēju samaksāt ar savu PayPal kontu, tā nodrošinot, ka tu varēsi drošāk veikt pirkumus no jebkura pārdevēja.

Trīs labākie finanšu padomi

Kad tu domā par finansēm, tu visdrīzāk domā par to, cik daudz tu nopelni, cik daudz tu iztērē, un cik daudz naudas tev paliek kādu citu izdevumu veikšanai vai arī, iespējams, tu domā par to, kā palielināt sava uzņēmuma peļņu un nodrošināt, ka tavs uzņēmums ir veiksmīgs. Bet tad, kad gadās kāda finanšu ķibele un tu apjaut, ka tev ir vajadzīgs kāds padoms finanšu jautājumos, atceries šos trīs labākos finanšu padomus, un iespējams, tie tev ļaus ātrāk izkļūt no tavām finanšu problēmām.

1. Baidies tad, kad cilvēki ir mantkārīgi, un esi mantkārīgs, kad cilvēki ir nobijušies.

Viens no vislabākajiem finanšu padomiem, kas ir dzirdēts, ir šis, ka tev vajadzētu baidīties vai vismaz satraukties tad, kad cilvēki ir mantkārīgi, bet izmantot to un pašam būt mantkārīgam, kad cilvēki ir nobijušies. Lai gan, iespējams tas skan visai skarbi, šis padoms praktiski nozīmē, ka tad, kad tirgus ir augšā, esi konservatīvs un labāk pietaupi savus līdzekļus, lai tos varētu izmantot momentā, kad tirgus ir lejā, un tad būtu iespējams agresīvi rīkoties un iegādāties akcijas, preces vai ko citu. Tātad pērc daudz, kad cenas ir zemas un pārdod daudz, kad tās ir augstas, jo šādi, pat ja cenas pēc laika nokrītas vēl vai pakāpjas vēl nedaudz, tu tik un tā būsi izmantojis savu iespēju un tavi biznesa ienākumi noteikti būs virs vidējā.

2. Atradinies no finanšu jomas jaunumu uzzināšanas televīzijā vai žurnālos un avīzēs.

Runājot par finansēm un īpaši investīcijām, viss var baidīties burtiski pāris minūšu laikā, tāpēc ir svarīgi, ka tu seko līdzi un uzzini tikai un vienīgi jaunāko finanšu jomā. Ja tu sekosi finansēm televīzijā vai avīzēs, tas nozīmē, ka tu nepārtraukti lasīsi jau novecojušas ziņas, jo paiet ilgs laiks, lai ziņu dienesti sagatavotu televīzijas sižetus un vēl ilgāks laiks, lai nodrukātu avīzes. Tāpēc labāk finanšu jomai seko internetā, kur arī būs pieejamas jaunākas ziņas burtiski pāris minūšu laikā, kā rezultātā tu vairs nepaļausies uz vecām ziņām, tā zaudējot savu lielo finanšu iespēju.

3. Pastāv gan labi, gan slikti parādi.

Lieta, kuru ikvienam vajadzētu atcerēties ir, ka visi parādi nav vienādi, un ir parādi, kuri patiesībā ir labi un pat vajadzīgi. Par sliktiem parādiem sauc tos parādus, kuri padara tevi nabadzīgāku un kuri veidojas, ja, piemēram, tu aizņemies kredītu, lai iegādātos apavus, jo ar šiem apaviem tu nekādi nevarēsi pēc tam nopelnīt naudu. Bet labi parādi it tie, kuri padara tevi bagātu, pat, ja tas notiek ilgākā laika periodā, piemēram, ja tu paņemsi kredītu, lai iegādātos īpašumu, bet pēc tam to pārdosi pat krietni lielāku cenu, kura nodrošinās, ka tu varēsi mierīgi atmaksāt kredītu un vēl nopelnīt ievērojamu summu, tad šādu parādu ir vērts veidot, jo tu zini, ka tas ar laiku atmaksāsies un nopelnīs tev naudu, padarot tevi bagātāku.

Kas ir finanses?

Mēs visi neskaitāma reizes esam dzirdējuši vārdu finanses vai ziņu kontekstā, kur runā par budžetu un nodokļiem, vai vienkārši personīgo finanšu kontekstā, kad cilvēku runā par saviem ienākumiem, izdevumiem un to palielināšanu vai samazināšanu. Bet, lai vispār sāktu domāt par finansēm un jautājumiem, kas ir saistīti ar šo jomu, domāju, ka ir visai būtiski vispirms vispār saprast, ko nozīmē finanses un finanšu joma.

Vārds finanses visbiežāk tiek attiecināms kontekstā, kad iet runa par peļņu un ienākumiem, jo finanses pēc definīcijas ir joma, kura nodarbojas ar aktīviem un pasīviem un to sadalījumu konkrētos un noteiktos laika posmos un noteiktības un nenoteiktības apstākļos. Taču tajā pašā laikā tik pat labi finanses nozīmē arī naudas administrācijas mākslu, kad cilvēks māk pārvaldīt savus ienākumus un izdevumus tā, ka tas mēneša beigās nepaliek mīnusos.

Viens no finanšu galvenajiem aspektiem ir naudas vērtība kādā konkrētā laikā, jo vienas valūtas pirktspēja vienā gadā var krasi atšķirties no tās pirktspējas pēc 5 vai desmit gadiem. Tieši tādēļ arī finanšu joma ir ieinteresēta pētīt un salīdzināt šo pirktspēju un tās izmaiņas, lai labāk varētu prognozēt riskus, kuri ir saistīti ar finanšu jomu, kā arī paredzēt dažādas pārmaiņas šajā jomā, lai cilvēki varētu veikt drošākas un pamatotākas finanšu darbības.
Finanšu joma visbiežāk tiek sadalīta trīs pamatkategorijās:

  • Publiskajās finansēs, kas ir joma, kas apraksta finanses, kuras ir saistītas ar konkrētu valstu, štatu, novadu, rajonu vai kādu citu administratīvo iedalījumu finansēm, kā arī kuras ir saistītas ar dažādu valsts aģentūru un iestāžu finansēm. Visbiežāk šajā jomā tiek detalizētāk pētītas ilgtermiņa stratēģijas, un dažādi lēmumi, kuri ietekmē publisko iestāžu un administratīvo vienību finanses, jo publisko finanšu pamats ir šo vienību un iestāžu budžeta veidošana un godīga līdzekļu sadale;
  • Korporatīvajās finansēs, kas ir joma, kura pamatā strādā ar dažādu uzņēmumu finansējuma avotiem un kapitāla struktūru, lai būtu iespējams palielināt uzņēmuma vērtību un uzņēmums varētu veiksmīgi darboties. Korporatīvā finanšu joma visbiežāk nodarbojas ar dažādu risku apziņu un peļņas gūšanu, tajā pašā laikā cenšoties pēc iespējas palielināt savu vērtību;
  • Personīgajās finansēs, kas visbiežāk nozīmē to, kā katra persona individuāli rīkojas ar savu naudu un kā dažādi citi procesi, piemēram, nodokļi vai obligātās maksas, atspoguļojas uz šīm personīgajām finansēm.

Eiro pirktspēja

Ar pirktspēju lielākā daļa cilvēku saprot to, cik daudz ir iespējams iegādāties par konkrētu summu, un kā ir mainījies tas, cik par vienu summu ir iespējams kaut ko nopirkt dažādos gados un dažādos gadsimtos. Taču pirktspējai ir vairākas definīcijas un vairākas nozīmes, kuras, lai gan ir līdzīgas, tomēr izceļ citu šīs pirktspējas aspektu.

Tā, piemēram, vispārīgā kontekstā, kādas konkrētas valūtas pirktspēja nozīmē to, cik daudz preces vai pakalpojumus ir iespējams konkrētā laika posmā iegādāties ar vienu valūtas vērtību, piemēram, cik daudz ir iespējams nopirkt par vienu eiro vai vienu dolāru. Investīciju jomā par pirktspēju dēvē to naudas daudzumu, visbiežāk izteiktu dolāros, kas pircējam ir pieejama, lai iegādātos papildus vērtspapīrus pret esošo vērtspapīru robežvērtību.

Visbiežāk pirktspēja tiek salīdzināta ar kādu no cenu indeksiem, piemēram, patērētāju cenu indeksu, kas pēta vidējo patērētāju grozu, kurā parasti ietilpst vidējie izdevumi par dažādām precēm un pakalpojumiem, piemēram, ēdienu, transportu un veselības aprūpi. Visvieglāk saprast, kas ir pirktspēja ir iedomāties, situāciju, ka tev pašreiz būtu tieši tāda pati alga, kādu nopelnīja tavs vecais tēvs, kad viņš bija tavā vecumā, un cik daudz par šo algu bija iespējams nopirkt tad un cik daudz – tagad. Šādi var skaidri redzēt, ka, ja, piemēram, kādreiz tavs vecais tēvs pelnīja 80 latus mēnesī un ar to varēja mierīgi iztikt, apmaksājot visus nepieciešamos pakalpojumus un iegādājoties visas nepieciešamās preces, tad tagad diez vai tu varētu izdzīvot ar 80 latiem mēnesī, kas nozīmē, ka lata pirktspēja ir krietni samazinājusies. Bet, tā kā pašreiz Latvijas oficiālā valūta ir eiro līdz ar to arī eiro pirktspēja ir visai zema, jo šaubos, ka tu varētu izdzīvot ar 113 eiro mēnesī, ja tev būtu jāmaksā par īri, komunālajiem maksājumiem, transportu un vēl jāiegādājas arī pārtika.

Bet kāda tad tieši ir Eiro pirktspēja. Nesenie dati liecina, ka pašreiz, līdzīgi kā lielākā daļa citu valūtu, arī eiro pirktspēja arvien samazinās, jo mēs par vienu eiro varam nopirkt arvien mazāk un mazāk. Un, lai gan pirktspēju vislabāk ir rēķināt konkrētu valstu robežās, jo tā vislabāk var redzēt konkrētu valstu valūtu pirktspējas izmaiņas, arī rēķinot vidējo eiro pirktspēju joprojām saglabājas šī pirktspējas samazināšanās tendence.