Skip to content

Kā mēs sev melojam par to, ko mēs patiesībā vēlamies?

Mēs cilvēki esam ļoti jocīgas būtnes, jo mēs mākam melot, kas nozīmē tikai to, ka mēs mākam noklusēt patiesību un aizvietot to ar nepatiesību. Bet melot citiem māk arī šimpanzes un citi attīstītie pērtiķi, toties, kur mēs esam īpaši ir tas, ka mēs mākam melot arī paši sev, jo pat tad, ja mēs mācētu saprast, kas notiek pērtiķu galvās, visticamāk, ka viņi nav tik attīstīti, ka mācētu apsvērt tādus jēdzienus, kā sev melošana.

Bet kā tad vispār mēs varam sev melot un vai tas ir tikai mīts, vai patiešām mēs tā darām?

Sev melošana ir viena no tām lietām, par kuru mēs varētu diskutēt ļoti ilgi un katram no jums noteikti būtu savs viedoklis, bet mans viedoklis ir tāds, ka katru reizi, kā mēs ļaujam kādam citam ietekmēt mūsu domas, tad mēs vienkārši atļaujam viņam ietekmēt mūsu lēmumus un tādā veidā mēs beidzam domāt paši par sevi un sākam klausīt kādam citam, kas būtībā nozīmē sev melošana. Protams, ir arī ietekmēšana, kas tev parāda kaut ko tādu, ko tu nemaz nezināji, ka tāds eksistē, bet lielākoties jau mēs sev melojam par ādām lietām, kā dažādu patēriņā preču iegādi, ko patiesībā mums nemaz nevajag, bet ko mēs tik un tā gribam iegādāties. Vai arī par dažādiem citiem notikumiem, kurus mums uzspiež mēdiji vai arī apkārtējo cilvēku spiediens. Piemēram, visticamāk, ka lielākā daļa no lasītājiem jaunībā kādu reizi pamēģināja cigaretes, un daži palika atkarīgi un vēl jo projām tās lieto, bet dažiem tas likās ļoti pretīgi un nesaprata, kā kaut ko tādu var visu laiku darīt. Parasti šī lietošana notika tieši pūļa iespaidā, jo vienmēr jauniešu vidū ir kādi tā teikt “krutie”, kas tad arī iespaido lielāko daļu pārējo cilvēku un ja šie cilvēki lieto alkoholu un cigaretes tad arī visi pārējie bērni mēģinās to darīt, lai arī būtu uzskatāmi par krutajiem, un ādā veidā tad arī ļaus sevi iespaidot citiem nevis domās paši par sevi. Un šādas tendences turpinās arī mums nākotnē, jo arī tad, kad mēs esam darba vidē, starp draugiem vai paziņām mēs arī parasti ļaujam sevi iespaidot ar citu cilvēku viedokļiem pat tad, ja mēs domājam savādāk.

Melot sev nozīmē darīt kaut ko citu, ko tu nemaz nevēlies vai arī zini, ka vajag darīt savādāk, bet neko neteikt un nemēģināt izlabot. Piemēram, ja tu darbā redzi, ka tavs boss tev liek darīt kaut ko pilnīgi nevajadzīgu vai nelietderīgu tad, manuprāt, tev būtu pienākums to viņam pateikt un mēģināt sarunāt, lai nākotnē šādas lietas netiktu darītas. Bet, ja tu vienkārši to visu noklusē, tad es to uzskatu par melošanu pašam sev. Un vēl ļaunāk ir tad, ja tu, piemēram apsoli sev, kā no rītdienas sāksi vingrot, strādāt vairāk vai darīt jebko citu, bet pienāk nākamā diena un visa tava apņemšanās ir pa galam un tev atkal ir jāatliek tā uz nākamo dienu. Padomājiet cik sliktu mēs jūtamies, ja mēs kādam citam kaut ko apsolām, bet pēc tam no neizpilda. Tieši tikpat slikti mums vajadzētu justies arī par šādu melošanu sev, bet kaut kā tā parasti nenotiek un mēs sevi daudz vieglāk pieviļam nekā citus.

Vai tā nav taisnība?

Published inRaksti par visu